Hackerspace News

Other

LUDD is over... Long live LUDD

🇸🇪 · Luleå Academic Computer Society /LUDD/ · hackerbuddy@ludd.ltu.se

Hej alla LUDD:are. Under dem senaste månaderna så har vi I styrelsen haft pågående kontakt med LTU fastighet, Akademiska-hus, och SRT angående renovationer som kommer att ta plats I studiedelen av våran lokal T1. Renovationerna som planerat består av att ta bort golvet I T1 och förmodligen polera betongen under så att den kan användas som nytt golv, detta är en process som kommer ta ca 3 månader. Under ett möte som tog plats nyligen så gjordes det tydligt att Akademiska-hus inte vill låta oss fortsätta bruka skyddsrummet som föreningslokal då dem inte finner att vi fyller dem kraven som är på dagligt bruk av skyddsrum. Tur nog så har vi blivit erbjudna stöd från SRT när det kommer till nya lokaler, preliminärt I A-husets källare. Som planen ser ut I nuläget så kommer T1 att från och med 17:e december, stänga ner och ifall det blir som vi tror så kommer vi aldrig återuppta verksamhet i A1401/2. Vi i styret har som absolut mål att låta tiden som vi är stängda till medlemmar vara så liten som möjligt och att med det kunna flytta in i våra nya lokaler så snart som möjligt, men det kommer med all förmodan att behöva ske renovationer av dem nya lokalerna som kommer att ta tid. En realistisk tidsplan för hur länge vi är stängda kan vara 3 månader men det är svårt att säga. Viktigt att nämna är dock att alla LUDD moln tjänster så som DUST och lcnet bör vara relativt opåverkade i nuläget, Under tiden som vi är stängda så kommer vi såklart fortsätta jobba för våra medlemmars intresse, så håll koll på våra kommunikationskanaler (Discord, Telegram, Facebook) och var inte förvånade ifall vi kommer ha events och till och med erbjuda någon form av Bosch under perioden. För att kunna så snabbt som möjligt göra både utflytt och inflytt så behöver vi i styrelsen hjälp, ifall du känner att du har tid att offra för LUDD så snälla fyll i formuläret nedan då vi kommer behöva hjälp under hela processen. Flytten kommer börja den 17e december och fortsätta till den 21a december, under dessa dagar så är alla som vill hjälpa till med flytten hjärtligt välkomna. https://cloud.ludd.ltu.se/apps/forms/s/YNjnbjdAs2trF2TfCqSkq7dT LUDD 2.0 är dött, länge leva LUDD 3.0! // Ordförande Rasmus Bengtsson 2022/2023 Update: Hej alla LUDD:are. Vi har i styrelsen har diskuterat emellan oss angående lokal flytten som var planerad i december. Nu har vi även haft möte med Akademiska hus och LTU-fastigheter och vi har en uppdatering som jag tror alla kommer att uppskatta. Planeringen för flytten har förflyttats till mars nästa år! Detta innebär att LUDD inte kommer att stänga efter nyår och våran dagliga verksamhet kommer att fortsätta som vanligt framöver. Detta är vi i styrelsen och vad jag hoppas även ni medlemmar väldigt glada över. I nuläget planerar vi att påbörja flytten i mitten på mars. En konkret lokal vi kommer att flytta till är fortfarande inte satt i sten, det förs diskussioner både från våran sida och från LTU-fastigheter för några olika alternativ vi är intresserade i. Vi i styrelsen tackar er som planerade att hjälpa oss med flytten i december och hoppas ni istället får en trevlig jul och nyår. Vi kommer fortsätta skicka uppdateringar när vi har ny information. // Vice Ordförande Isak Lockman 2022/2023

Sabiedrībai jābūt izglītotai reliģiju jautājumos, lai neaizvainotu un spētu pieņemt

🇱🇻 · Ventspils design studio RADE

Sabiedrības integrācijas fonda pasākumā “Reliģiju kafejnīca” dažādu reliģiju pārstāvji iepazīstināja ar hinduistu, budistu, musulmaņu, jūdaistu, dievturu un kristiešu tradīcijām un interesantiem faktiem. Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka Latvijā vēl būtu jāstrādā pie reliģiju savstarpējā dialogā un arī pie cilvēku, kuri netic, iesaistīšanas šajā dialogā, lai veidotu savstarpējo izpratni par to, ka cilvēka piederība kādai reliģiskajai grupai nav iemesls nevienlīdzīgai - ne labākai, ne sliktākai - attieksmei. Septītās dienas adventistu mācītājs, koučs Tālivaldis Vilnis akcentēja darba dēvēja un darbinieka dialoga nozīmīgumu, aicinot sarunāties. “Mēs baidāmies no tā, ko mēs nezinām, tāpēc “Reliģiju kafejnīcā” ir kolosāla iespēja jautāt, saņemt skaidrojumus, - kam viņi tic un kādā veidā,” norādīja Tālivaldis Vilnis, aicinot pārstāvjus iepazīstināt ar savu reliģiju būtību un faktiem. Pie starpreliģiju diskusiju galda brīvā atmosfērā reliģiju pārstāvji dalījas ar saviem īpašajiem atribūtiem un sajūtām. Rojs Dauburs, Ganden centra pārstāvis, uzņēmējs un budists, norādīja, ka jāizdala Teravādas budisms, Mahajānas budisms un Vadžrajana: “Mahajāna budisti uzsver to, ka visas radības, kurām ir jūtas, grib būt laimīgas.” Budisma principi ir pazemība, cēlsirdība, pacietība, viedums, dāsnums un iecietība. “Ir vairāki atribūti, kas ir budismā zināmi. Viena lieta ir skaitāmās krelles, ko budismi izmanto, skaitot mantras. Otrā lieta ir mati, - daudzi budisti izvēlas īsu griezumu, tā pasakot, ka ārišķīgumam nav nekādas nozīmes. Vēl viena būtiska lieta ir tankas, kas ir kā ceļazīmes,” iezīmējot budisma atribūtus, uzskaitīja Dauburs. Jānis Ozoliņš, “Bhakti joga Liepājas draudze” loceklis, personības izaugsmes konsultants, norādīja, ka hinduisms un budisms ir audzis vienā vidē. Runājot par to, ko darba devējs var darīt, pieņemot darbā hinduistu vai budistu, Ozoliņš norādīja, ka “viņš var dot iespēju, lai šis cilvēks nav saistīts ar nogalināšanu - gaļas ražošanu vai kažoku dīrāšanu, lai viņa darba pienākumi nav saistīti ar alkohola tirdzniecību, lai viņa darba vide ir saistīta ar to, ka viņš var būt veģetārietis, kas gan nav obligāti, bet ļoti daudzi to izvēlas. Lai ir šis laiks lūgšanām, lai ir vieta meditācijām.” Ozoliņš akcentēja arī nepieciešamo izvēles brīvību hindustu reliģiskā apģērba valkāšanā u.tml. Khagans Ahmads Saims, Ahmadijas musulmaņu kopienas pārstāvis Latvijā, stāsta, ka islāms nozīme mieru un harmoniju, kā arī palīdzības sniegšanu tiem, kuriem tas nepieciešams: “Mūsu svētie raksti ir Korāns, kas ir tulkots vairāk nekā 65 valodās. Mūsu svētais pravietis ir Muhameds. Mūsu lūgšanas sauc namaz, mēs lūdzam piecas reizes dienā. Mums ir Ramadāns, kad mēs mēneša garumā gavējam. Piektdienas ir mūsu svētās dienas, bet tas nenozīmē, ka mēs nevaram neko darīt. Kad mēs lūdzam, mums vajag cepuri, kad esam ārā – ja mēs gribam, varam izmantot savu cepuri.” Atbildot uz jautājumu par sievietes lomu islāmā, Khagan Ahmad Saim norādīja, ka “sievietei ir visas tiesības, un viņas darba visu, ko vīrieši dara. Hidžābu sievietes izvēlas valkāt, lai pasargātu sevi no citiem.” Elijohu Krūmers, Rīgas sinagogas Peitavšul rabīns, skaidro, jūdaisms ir ļoti sena reliģija ar ļoti plašu un daudzveidīgu formu. “ Mācība ietver daudz norādījumus uz to, kā cilvēkam jādzīvo sava dzīve un kā viņam ir jārīkojas, tā diezgan stipri ietekmē cilvēka uzvedību un dzīvesveidu, tāpēc arī tas savā veidā ietekmē veidu kā ebrejs var strādāt – svētki un svētku dienas, piemēram, Sabata diena, kad nedrīkst strādāt, tai skaitā, piemēram, pat ieslēgt gaismu vai rakstīt. Protams, tas rada grūtības arī darba tirgū, tam jābūt atrunātam. Mums ir arī diezgan stingri un plaši ēšanas ierobežojumi. Ebreju cepuri sauc kipa, kas ir drīzāk kā tautas tradīcija, var teikt, ka to valkā, lai atgādinātu, ka virs mums vēl kaut kas ir.” Dievturībā ir trīs svarīgas lielās lietas – Dievs, Māra un Laima, skaidro Uģis Nastevičs, Latvijas Dievturu sadraudzes valdes vadītājs. “Dievs pārstāv garīgo pasauli. Māra ir tā, kas pārstāv materiālo un sievišķo pasauli. Mārai ir daudzi pavārdi, piemēram, – zemes māte, veļu māte, jūras māte. Viņa ir dzīves devēja un ņēmēja. Laima ir laimes, likteņa lēmēja. Viņa ir tā, kas parāda laika dimensiju, kas ļauj atskatīties, kas ir pavadīts, saprast, kur mēs esam šobrīd un uz ko mēs tiecamies. Dievturībā ļoti svarīgs ir klusums un kopā būšana. Klusums ir kā svētuma apjausmas mirklis. Dievturiem svētbrīžus sauc par Daudzinājumiem, kas ir brīdži, kad daudzina Dievu, daudzina labo, ar vārdiem kaut ko saucot, to piesaucot. Latvju Dainas ir mūsu reliģijā svētie raksti, tāpat kā svētas mums ir latvju rakstu zīmes. Ļoti svarīga ir sadzīvošana ar dabu. Mēs esam reliģija, kas ir izveidojusies Latvijā, latviešu tradīcijās,” iepazīstinot ar dievturības principiem, izklāstīja Uģis Nastevičs. Tālivaldis Vilnis, Septītās dienas adventistu Rīgas 1.draudzes mācītājs, atzīmē, ka visām reliģijām ir arī universāli ieteikumi: “Es, stājoties darbā, aizeju izrunāties ar darba devēju un ar cieņu izstāstu, ka tā nav mana kaprīze vai ka es esmu slinks. Ļoti bieži ir komunikācijas problēma.” Runājot par nepieciešamo brīvdienu sestdienā, Tālivaldis Vilnis norādīja, ka arī šo jautājumu ir iespējams atrisināt, runājot ar darba devēju. “Ir dažādas reliģijas, un mēs gribam būt savā identitātē. Mēs nekad neapvienosimies vienā Dievnamā, būtiskākais tomēr, ka visi reliģiju pārstāvji Latvijā iestājas par ticības, pielūgsmes un sirdsapziņas brīvību,” pamatojot starpreliģiju dialoga nozīmīgumu, akcentēja Tālivaldis Vilnis. Lai cik dažādas un daudzveidīgas būtu reliģijas - to atribūti, paražas, rituāli, svētie raksti vai organizatoriskā forma - tās visas vieno tiekšanās uz garīgumu un laimi. Tas, uz ko varam tiekties kā sabiedrība kopumā, ir būt atvērtākiem un pieņemošākiem, lai reliģiskā brīvība pilnvērtīgi darbotos ne tikai normatīvajos dokumentos, bet arī praksē. “Reliģiju kafejnīca” ir pasākumu kopums, kas aicina darba devējus atpazīt, apzināties un izprast reliģijas, dažādu konfesiju un reliģisko kustību ietekmi uz darba vidi, izglītību un citām dzīves jomām ar mērķi veicināt savstarpējo izpratni. Pasākumu kopums “Reliģiju kafejnīca” tiek īstenots Sabiedrības integrācijas fonda kampaņas “Izstāstīt saliedētību" ietvaros.

LUG Treffen 01086

🇩🇪 · LUG Saar

Weihnachtslöten Heute war das große Basteln unserer LED Weihnachtsbäume aus aus Dominiks Projekt Xmastree. Wir hatten uns den Ofen vom Hacksaar ausgeliehen, Danke dafür. Bastelparty Viele hatten was mitgebracht, klar, die Platinen, Kondensatoren, WS2812 LEDs, kleine Ständer für die Bäumchen, Lötpaste, Stencil, … - Alles war da. Und es war richtig voll. Soviele Lugser waren schon lange nicht bei unseren Treffen. Entsprechend gut gelaunt war die Stimmung. Teile sortiert und los gehts.

MaKE IT 2. cikla aktualitātes

🇱🇻 · Ventspils design studio RADE

Šī gada oktobrī noslēdzās Ekonomikas un kultūras augstskolas projekta “Inovāciju granti studentiem mākslas, kultūras, ekonomikas un IT starpdisciplinārajās jomās (MaKE IT)” (Nr. 1.1.1.3/21/A/003) pieteikšanās 2. kārtā. Tika saņemti 33 pieteikumi - 8 lielo grantu un 25 mazo grantu pieteikumi. Komandu dalībnieki tika iepazīstināti ar atbalstu un stipendijām, kuru ir iespēja iegūt lielo un mazo grantu komandām. No iesniegtajiem pieteikumiem 24 attiecās uz uzņēmumu vajadzībām, pieci - sabiedrībai svarīgiem problēmjautājumiem un septiņi pieteikumi paredz attīstīt studējošo idejas. Pēc ideju prezentēšanas un aizstāvēšanas projekta komisijai, novembrī 32 komandas uzsāka 4 mēnešu intensīvu darbu ar pieteiktajām idejām. 2022. gada 22. novembrī norisinājās arī projekta “MaKE IT” 2. cikla hakatons jeb mentoringa sesija , kuras laikā komandas strādāja pie savu ideju tālākas attīstības, projektu īstenošanai nepieciešamo resursu noteikšanas, potenciālo izmaksu aprēķināšanas un plānotajām tirgus izpētēm. Pēc intensīva darba visas dienas garumā komandas darbu vadītājiem un pārējiem dalībniekiem komandas prezentēja līdz šim paveikto un turpmāk plānoto. 2023. gada janvāra sākumā jeb 2 mēnešus pēc darba uzsākšanas plānota komandu starpaizstāvēšana, prezentējot 2 mēnešu laikā sasniegto. 2023. gada sājumā plānota studējošo pieteikumu pieņemšana projekta 3. ciklam , lai MaKE IT projekta ietvaros sniegtu atbalstu vēl daudzām jaunām un inovatīvām studentu idejām! Projekta partneri ir Ekonomikas un kultūras augstskola, Banku augstskola, Alberta koledža, Latvijas Zinātņu Akadēmijas Ekonomikas institūts, Ventspils Augsto Tehnoloģiju parks, Ekonomikas un kultūras augstskolas fonds un SIA „EUROLCDS”. Tas tiek īstenots 24 mēnešu laikā – no 2021. gada 22. novembra līdz 2023. gada novembrim. Projekta kopējās izmaksas ir 1 075 534.72 EUR, t.sk. ERAF finansējums - 900 000,00 EUR (83,68%) un privātais līdzfinansējums - 175 534,72 EUR (16,32 %). Aktivitāte tiek īstenota projekta “Inovāciju granti studentiem mākslas, kultūras, ekonomikas un IT starpdisciplinārajās jomās (MaKE IT)”, Nr. 1.1.1.3/21/A/003 ietvaros. Projektu īsteno Ekonomikas un kultūras augstskola, sadarbībā ar partneriem - Ekonomikas un kultūras augstskolas fondu, Banku Augstskolu, Ventspils Augsto tehnoloģiju parku, Alberta koledžu, Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtu un SIA "EUROLCDS". Projekta Nr. 1.1.1.3/21/A/003 kopējie attiecināmie izdevumi ir 1 075 534,72 EUR, tajā skaitā ERAF finansējums - 900 000,00 EUR (83,68%), bet plānotais privātais finansējums - 175 534,72 EUR (16,32 %).