News

Cittautieši Latvijā: Jābūt atvērtam, lai pilvērtīgi iekļautos sabiedrībā

🇱🇻 · Ventspils design studio RADE

Piektdien, 25. novembrī, kafejnīcā “Paviljons Ziedoņdārzs”, vārot integrācijas zupu, demonstrējot jogu un origami, Latvijā dzīvojošie cittautieši dalījās atklātos un niansētos sajūtu un piedzīvojumu stāstos par dzīvi Latvijā. Kultūrbranča viesi secināja, ka, ja cilvēks ir atvērts pasaulei un neļaujas aizspriedumiem, tad visa pasaule ir atvērta arī pašam cilvēkam. Meksikas latvietis un šefpavārs Havjers Garsia (Javier Garcia), no Latvijā pieejamiem produktiem vārot “integrācijas zupu”, atklāja, ka viņam ļoti patīk Latvija, īpaši iespēja pašiem veidot savu vidi. Havjers ir pārliecināts, ka jebkurā situācijā ir iespējams atrast vidusceļu, lai abas puses rezultātā būtu apmierinātas. Runājot par to, ko gribētos mainīt, Havjers pauda cerību, ka latvieši sāks vairāk smaidīt. Meksikas latvietis dalījās arī amizantos pieredzes stāstos par pārpratumiem, kas radušies kultūras atšķirību dēļ, bet kurus ar savu pozitīvo attieksmi izdevies veiksmīgi atrisināt. P atiesi sirsnīgā Latvijas iepazīšanas un iemīlēšanas stāstā dalījās jogas treneris, masieris Savmitra Singht (Savmitra Singht), kurš Latvijā ieradies no Indijas. Savu pirmo darba pieredzi Latvijā viņš ieguvis Rēzeknē, kur sajuties ļoti gaidīts , un cilvēkus, kas viņu uzņēmuši, sauc par savu otro ģimeni. Sākotnēji apjukums Rēzeknē radies valodu dēļ, ikdienā viņš saskāries ar latviešu, krievu, kā arī latgaliešu valodu. Savmitrs ar Latviju saista arī savus nākotnes plānus – viņš adoptējis bērniņu, iegādājies lauku īpašumu, kur arī saimnieko. Situācijai Eiropā stabilizējoties, Savmitra plāno paplašināt arī savu uzņēmējdarbību. Viņš atzīst, ka personīgi neesot saskāries ar atšķirīgu attieksmi savas izcelsemes dēļ un līdzīgi kā Havjers norādīja, ka iekļaušanās lielā mērā atkarīga no paša attieksmes. Pasākuma apmeklētājiem bija iespēja piedalīties arī Savmitras vadītajā jogas nodarbībā. Kota Sakurs (Kōta Sakurai), kurš Latvijā dzīvo un studē 11 mēnešus, šeit ieradies uz laiku, un pēc mācībām plāno atgriezties Japānā, lai pabeigtu studijas un sāktu strādāt. Ierodoties Latvijā, viņš bijis patīkami pārsteigts, ka lielākā daļa jauniešu brīvi pārvalda angļu valodu, līdz ar to ievērojami atvieglojot komunikāciju. Kota ir atvērts pasaulei, tāpēc dzīve citās valstīs viņu apmierina. Klātesošajiem Kōta palīdzēja apgūt arī japāņu origami. Kultūrbranča mērķis ir sniegt darba devējiem iespēju izprast dažādību kultūru un rasu kontekstā, kā arī atpazīt savu individuālo aizspriedumu izcelsmi, kas traucē veidot labvēlīgu mikroklimatu uzņēmumā, atbalstot un iesaistot dažādu etnisko grupu pārstāvjus, cienot citādo un ievērojot pievienoto vērtību. “Kultūrbrančs” tiek īstenots Sabiedrības integrācijas fonda kampaņas “Izstāstīt saliedētību" ietvaros.

Klīniskā psiholoģe Sokola – Nazarenko: Kategorziēšana kavē citādā pieņemšanu

🇱🇻 · Ventspils design studio RADE

Jautājums par reliģijas ietekmi uz darba vidi – gan uz indivīdiem, kas ienāk kolektīvā ar atšķirīgu reliģisko piederību, gan kolektīvam, kurā līdz ar to ienāk zināmas pārmaiņas, no psiholoģiskā viedokļa skatāms kā jebkuras pārmaiņas, atšķirīgā pieņemšana, pielāgošanās videi un apstākļiem. Atšķirīgais ne vienmēr ir bīstams Viena no sabiedrības domāšanas kļūdām (angl. - cognitive biases) ir kategorizācija. Cilvēkam problēmas ir nepieciešams kategorizēt, lai smadzenēm atvieglotu darbu. Vienkāršiem vārdiem runājot – smadzenes meklē sev zināmo kastīti, kurā ielikt jebkādu jaunu informāciju. Un pēc maniem novērojumiem – Latvijas sabiedrībā šī domāšanas kļūda ir ļoti izplatīta, mums ar jebkā jauna pieņemšanu iet ļoti grūti. Pat iepazīstot dažādas reliģijas, mums izstrādājas spēcīgi stereotipi, priekšstati, un tādu mēs arī sākotnēji redzam katru šīs reliģijas pārstāvi. Ir valstis, kur reliģiskā piederība ir neatņemam daļa no viņu kultūras, un šajās valstīs nav iespējams dzīvot to nerespektējot. Latvijā tas nav tik izteikti. Tas arī mūs lielā mērā atšķir no šādām valstīm reliģiskās pieņemšanas ziņā. Kategorizēšanai, protams, pamatā ir sargājoša funkcija, un attiecīgi smadzenes kaut ko atšķirīgu uztver kā potenciālu apdraudējumu, īpaši neanalizējot – tas tā tiešām ir vai nav. Jāsaprot, ka tas ir dabisks un normāls process. Ja mēs vēlamies būt iekļaujoša sabiedrība, tad mums ir jāpievērš uzmanība gan audzināšanai, gan izglītošanai. Mēs tādā veidā neizvairīsimies no kategorizēšanas, bet tā noteikti būs daudz objektīvāka un racionālākos argumentos balstīta. Tas ir sarežģīti, bet nav neiespējami. Interesantākais un līdz ar to arī tas, kam būtu jāpievērš uzmanība, ir tas, ka šie stereotipi, kas spēcīgi iesakņojušies mūsu apziņā, strādā automātiski; mēs pat dažkārt nevēlamies tā domāt, bet domāšanas kļūda automātiski izveido barjeras. Arī katrs pats mēs varam strādāt ar sevi šajā ziņā, - kaut vai ar pavisam vienkāršu taktiku – saskaroties ar atšķirīgiem cilvēkiem, uzdodot sev jautājumu – vai es necenšos viņu kaut kā kategorizēt, vai es nepiedodu viņam kādas stereotipiskas pazīmes. To atpazīstot, mēs varam arī objektīvi novērtēt tā atbilstību realitātei. Darba vidē pārmaiņas notiek pakāpeniski Progresīvāki uzņēmumi ļoti brīvi pielāgojas reliģiskās daudzveidības pieņemšanai, piemēram, ierīkojot lūgšanu telpas, nodrošinot brīvdienas reliģiskajos svētkos, un tas, loģiski, arī darbiniekiem palīdz pieņemt atšķirīgo. Latvijā mēs lielākoties tomēr neesam vēl tik gatavi pielāgoties darbinieku dažādībai, un tas ir tikai normāli, - jebkuras pārmaiņas tiek pieņemtas un ieviestas pakāpeniski. Analoģijās runājot - agrāk arī personām ar kustību traucējumiem nebija iespēju iekļūt daudzās iestādēs, jo nebija pielāgotas ieejas. Vai šobrīd tas vispār ir diskusijas jautājums? Nē. Vides pieejamība ir jānodrošina, to reglamentē likumdošana, tas tiek respektēts. Mēs noteikti pozitīvas izmaiņas redzam arī attiecībā uz dažādu rasu pieņemšanu, - jo vairāk iebraucēju, jo vairāk pierodam, jo brīvāk arī jūtamies – saprotam un pieņemam. Kamēr cilvēkam trūkst zināšanu, informācijas, kamēr tie ir atsevišķi izņēmuma gadījumi, arī pieņemt ir grūtāk. Aizspriedumi mazinās, gūstot pozitīvu pieredzi. Viss jaunais, nezināmais automātiski tiek uzskatīta par kaut ko biedējošu. Tā ir dabiska aizsargreakcija. Es to nepazīstu, nesaprotu, nezinu, kā ar to tālāk rīkoties. Cilvēkiem nepatīk pārmaiņas, mēs gribam dzīvot savā burbulī, kur mums viss ir zināms un nav nekādu izaicinājumu. Reliģiju kontekstā mēs noteikti varam vilkt paralēles ar šo. Būt pirmajam atšķirīgajam ir ļoti grūti – gan pašam indivīdam, kurš tādā vai citādā veidā ir atšķirīgs, gan arī kolektīvam. Reliģiju pieņemšanas ziņā tomēr noteikti jārunā arī par priekšstatu veidošanos. Un šajā ziņā – arī atšķirīgu reliģiju, ticību pārstāvjiem, ienākot kolektīvā, ir jāapzinās, ka viņi reprezentē ne tikai sevi, bet visu reliģisko kopienu. Mums ir kaut kādas asociācijas par dažādām reliģijām, kas ne vienmēr ir patiesas, un tās ne vienmēr ir pozitīvas. Ja kolektīvā ienāk šīs reliģijas pārstāvis, viņam ir iespēja gan lauzt šos stereotipus, gan arī tos apstiprināt. Tā uzlabojot vai apgrūtinot citu konkrētās reliģijas pārstāvju iespējas iekļauties šajā vidē nākotnē. Līdz ar to – atbildība par iekļaušanos kolektīvā noteikti ir jautājums, pret kuru atbildīgi jāizturas abām pusēm. Viedokļa autore: Marina Sokola-Nazarenko , klīniskā psiholoģe Raksts tapis Sabiedrības integrācijas fonda kampaņas “Izstāstīt saliedētību” ietvaros. Par kampaņu: Sabiedrības integrācijas fonds īsteno kampaņu Izstāstīt saliedētību, kuras mērķis ir, organizējot mērķtiecīgus atbalsta un tematiskos pasākumus, paaugstināt sabiedrības izpratni un informētību par diskrimināciju, kas rodas reliģiskās pārliecības un ticības dēļ, veicināt sabiedrības integrāciju un dažādību, mazināt diskrimināciju un vairot sabiedrības toleranci.

Guntis Čoders: IT nozare lauž etniskās barjeras

🇱🇻 · Ventspils design studio RADE

Accenture ir starptautisks vadības konsultāciju, tehnoloģisko pakalpojumu un ārpakalpojumu uzņēmums ar vairāk nekā 720 tūkstošiem darbinieku visā pasaulē, ģeogrāfiski uzņēmuma darbinieki aptver 49 valstis, klienti – pat vairāk nekā 120 valstis. Pēc darbinieku skaita Accenture ir lielākais IT uzņēmums Latvijā. Accenture Baltics darbinieku loks aptver 39 tautības. Jau šie skaitļi un plašais ģeogrāfiskais aptvērums vien parāda, ka uzņēmums ir atvērts dažādām kultūrām un kas vēl svarīgāk – mērķtiecīgi strādā, lai vienlīdzīgu attieksmi sajustu katrs darbinieks. Ikdienas darba pieredze starpkulturālā vidē Cilvēki, ar kuriem ikdienā strādāju – gan kolēģi, gan sadarbības partneri, gan klienti, ir atvērti pasaulei, līdz ar to arī ar vēlmi komunicēt ar dažādām kultūrām. Tas pat nav jautājums par to, vai varam pieņemt citu kultūru, atšķirīgu tautību vai mentalitāti. Ja ir abpusēja vēlme sadarboties, sastrādāties, virzīties uz rezultātu, tad šāds jautājums – kā es vērtēju, ka man jāstrādā ar citas tautības pārstāvi, patiesībā pat nav dienas kārtībā. Tas ir kā pluss – strādāt kopā ar cilvēkiem no visas pasaules un strādāt uzņēmumā, kur pret visiem ir vienlīdzīga attieksme. Uzskatu, ka šāda tendence ir visu uzņēmumu nākotne. Laikā, kad mūsu dzīvē tehnoloģijas un līdz ar to arī komunikācija ar visu pasauli kļūst par ikdienu, pat nevajadzētu ienākt prātā domai, ka varētu pret kādu izturēties atšķirīgi viņa etniskās piederības dēļ. Accenture darbības specifika nodrošina, ka dienu no dienas strādājam ar starptautiskiem projektiem, un tas sniedz iespēju regulāri un brīvi komunicēt ar dažādu kultūru pārstāvjiem, kas šādu situāciju padara par ierastu. Pastāvīgi esot šādā vidē, etniskās barjeras tiek lauztas. Ir situācijas, kad jāpielāgojas kolēģu, sadarbības partneru komunikācijas veidam vai mentalitātei, bet es to uztveru kā savas empātijas un emocionālās inteliģences treniņu. Līdz ar to - internacionālu vidi, komunikāciju ar cilvēkiem no dažādām valstīm un kultūrām saredzu kā milzīgu ieguvumu arī savai personiskajai izaugsmei. Lepojos ne tikai ar to, ka man ir iespēja sevi attīstīt, strādājot starptautiskā vidē, bet arī to, cik veiksmīgi Accenture šos jautājumus risina, kā šai lietai pieiet. Uzņēmuma vadība iedrošina darbiniekus Viena no Accenture galvenajām vērtībām ir cilvēku vienlīdzība, radot vidi, kur ikvienam ir iespēja sasniegt labākos rezultātus personiski un līdz ar to arī uzņēmuma mērķus. Lai uzņēmumā jebkādas vērtības eksistētu ne tikai kā ieraksts mājas lapā, bet reāli darbotos arī dzīvē - pārliecībai par izvēlēto virzienu ir jābūt vadības līmenī. Manuprāt, tas arī ir Accenture kā uzņēmuma veiksmes faktors etniskās iekļaušanas jautājumā. Mēs kopā kā komanda uzņēmuma vērtības iedzīvinām un ieviešam darba ikdienā. Spilgts piemērs tam ir taisnīga un vienlīdzīga atalgojuma politika. Šogad uzņēmums Fontes Vispārējā atalgojuma pētījuma datos Latvijā ieņēma 1.vietu, pērn – 5.vietu, bet vēl gadu iepriekš – 1.vietu. Uzņēmuma vadība ikdienā iedrošina darbiniekus būt atvērtiem un iekļaujošiem - ieviesti arī dažādi atbalsta mehānismi un ziņošanas kanāli - palīdzības tālrunis, kur ziņot par pārkāpumiem vai arī vienkārši pārrunāt nevienlīdzīgas attieksmes un citus jautājumus. Arī lokālā līmenī ir dažādi kanāli, kā sazināties, piemēram, ar personāla speciālistiem. Iespējas pārrunāt un ziņot ieviestas gan lai uzlabotu darba vidi, gan arī lai katrs darbinieks zinātu, ka uzņēmuma vadībai ir svarīgi, kā viņš jūtas un zinātu, kur un kā saņemt atbalstu problēmsituācijās. Turklāt tas attiecas gan uz etnisko un reliģisko piederību, gan dzimumu līdztiesību, gan personām ar invaliditāti. Uzņēmumā radīta vide, kur ikviens jūt, ka viņam ir vienlīdzīgas iespējas. Accenture tiek īstenota nulles tolerance pret jebkāda veida diskrimināciju. Jau uzsākot strādāt uzņēmumā, darbinieki tiek izglītoti šajā jomā, arī pārējiem darbiniekiem regulāri tiek nodrošinātas apmācības. Padziļinātas apmācības jeb treniņi par ētiskajiem aspektiem darba vidē notiek 3-4 reizes gadā, kas ietver gadījumu analīzi, konfliktsituāciju piemērus un iespējamos risinājumus, testus, video apmācības. Tēmu loks ir plašs - par vienlīdzību, par to, kā nepieļaut nevienlīdzīgas attieksmes izpausmes pret sevi. Darbinieki tiek iedrošināti runāt, izteikt viedokli. Loģiski, ka cilvēkiem, kuri nav pieraduši strādāt starptautiskā un iekļaujošā vidē, apziņa un izpratne par šiem jautājumiem nav tūlītēja, tomēr Accenture saviem darbiniekiem palīdz to attīstīt - iedrošinot, izglītojot un nodrošinot dažādus komunikācijas formātus. Ne vienmēr uzņēmuma vadībai ir tiešā tekstā jāpasaka - “mēs esam vienlīdzīgi”, tā gluži vienkārši ir mūsu uzņēmuma kultūra - to jūt un redz. No vadības nekad neredzam atšķirīgu rīcību, uzvedību vai izteikumus pret kādu, līdz ar to - šī uzņēmuma kultūra arī dabiskā veidā tiek pārnesta arī uz darbiniekiem. Uzņēmums var kļūt par piemēru pārējai sabiedrībai Ikdienā esam novērojuši, ka uzņēmuma nostāja un iekļaujoša, uz rezultātu orientēta darba vide motivē esošos darbiniekus un piesaista jaunus. Jo vairāk uzņēmumu ar šādu redzējumu un mērķi strādātu, jo mazāk neiecietības pret atšķirīgām kultūrām mēs redzētu gan ikdienas situācijās, gan arī tādās darbavietās, kur cilvēki atšķirīgu etnisko izcelsmi ir retums. Esmu pārliecināts, ka katrs uzņēmums, kurš īsteno šādu vienlīdzības politiku, dod pozitīvu signālu un iedrošinājumu arī pārējai sabiedrībai. Raksts tapis Sabiedrības integrācijas fonda kampaņas “Izstāstīt saliedētību” ietvaros. Par kampaņu: Sabiedrības integrācijas fonds īsteno kampaņu Izstāstīt saliedētību, kuras mērķis ir, organizējot mērķtiecīgus atbalsta un tematiskos pasākumus, paaugstināt sabiedrības izpratni un informētību par rasu diskriminācijas pamatu, veicināt sabiedrības integrāciju un dažādību, mazināt diskrimināciju un vairot sabiedrības toleranci. Viedokļa autors: Guntis Čoders , Accenture Baltics Kurzemes reģiona vadītājs