Hackerspace News

Iegulda 20 tūkstošus eiro studentu radītu Covid-19 triecienrisinājumu attīstīšanā

🇱🇻 · Ventspils design studio RADE

2020. gada 8. maijā noslēdzās Triecienprogrammā "CrisisLab", kurā uzvarēja četri studentu komandu izstrādāti risinājumi, kas palīdzēs pārvietot un uzraudzīt Covid-19 pacientus, uzlabos attālinātās mācīšanās pieredzi skolēniem un skolotājiem, kā arī ļaus samazināt vides piesārņojumu. Risinājumu tālākai attīstībai studentiem piešķirti 20 tūkstoši eiro. Triecienprogrammu "CrisisLab" izveidoja RTU, Latvijas Universitāte (LU), Latvijas Jūras akadēmija (LJA) un projekta "Kurzemes Inovāciju granti studentiem" jeb "KInGS" īstenotāji - Ventspils Augstskola (VeA) sadarbībā ar Liepājas Universitāti (LiepU), nodibinājumu "Ventspils Augsto tehnoloģiju parks" (VATP) un Kurzemes Biznesa inkubatoru (KBI), lai kopējiem spēkiem cīnītos ar Covid-19 krīzes sekām un piedāvātu risinājumus pašvaldību un valsts sektora, industriju, nevalstisko organizāciju identificētām problēmsituācijām, kas radušās vai var rasties globālās pandēmijas, ārkārtas stāvokļa un pārvietošanās, pulcēšanās un sociālās distancēšanās ierobežojumu dēļ. Programmā piedalījās 230 studenti no 15 augstskolām un koledžām, divu nedēļu laikā izstrādājot 24 risinājumu. Četru labāko risinājumu autori saņēma naudas balvas. Balvu kopējais fonds ir 20 tūkstoši eiro. Par labāko inženiertehnisko risinājumu atzīta īpaša drošības aproce koronavīrusa inficētajiem, kas uzraudzīs lietotāja pulsu, temperatūru un atrašanās vietu, nodrošinot šifrētu datu pārraidi medicīnas un policijas darbiniekiem operatīvu lēmumu pieņemšanai, tādējādi mazinot slimības izplatību. Problēmsituāciju pieteica Nacionālo bruņoto spēki. Savukārt par risinājumu ar lielāko ietekmi uz krīzes pārvarēšanu nosaukts studentu radīts inovatīvs vienreiz lietojamas pacientu pārvietošanas kameras koncepts. Kamera ļauj novērot pacientu pārvietošanas laikā, samazina riskus pacienta, medicīnas personāla un sabiedrības veselībai un dzīvībai, samazina piesārņojuma riskus, ir izmantojama arī kā maiss miruša pacienta apglabāšanai. Problēmsituāciju iesniedza "Latvijas Mobilais Telefons". Lepojamies, ka nominācijās "Inženiertehnisko risinājumu" un "Risinājumu ar lielāko ietekmi uz krīzes pārvarēšanu" uzvarētāju komandu mentori bija KInGS projekta pārstāvji Gvido Grīnbergs un Roberts Gaižutis. Par risinājumu ar augstāko komercializācijas un ieviešanas potenciālu atzīta studentu radīta platforma dažādu digitālo rīku meklēšanai un apgūšanai, nodarbību veidošanai, pieredzes apmaiņai, individualizētai atgriezeniskajai saitei un pedagogu apmācībai ir triecienatbilde Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izaicinājumam izglītot skolotājus digitālo rīku lietošanā. Platforma palīdz pedagogiem uzlabot digitālās prasmes un izvēlēties piemērotākos rīkus, lai paaugstinātu kompetences un mācību satura kvalitāti. Pasniedzot balvu, žūrijas loceklis, KInGS projekta partneru pārstāvis, Ventspils Augstskolas rektors Kārlis Krēsliņš norādīja, ka platforma ir risinājums šodienai un nākotnei, jo Covid-19 krīze ir paātrinājusi mācību procesa digitalizāciju gan skolās, gan augstskolās, un digitāli rīki tiks lietoti arvien intensīvāk. Balvu par lielāko ietekmi uz sabiedrību vai tās grupām saņem studentu piedāvāts rapša vaska iepakojums – videi draudzīga, no vietējiem materiāliem ražota un daudzkārt lietojama alternatīva plastmasas maisiņiem. Iepakojuma materiāla izveidē plānots sadarboties ar Latvijas zemniekiem, sākot ražot jaunu produktu – rapša vasku –, un dažādu sabiedrības grupu pārstāvjiem, procesu padarot sociāli atbildīgu. Problēmsituāciju pieteica Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kas vēlas rast videi draudzīgus un sanitārām normām atbilstošus iepakojumus, lai samazinātu krīzes laikā pieaugošo plastmasas atkritumu apjomu. Triecienprogramma "CrisisLab" ir daļa no vērienīgā projekta «Inovāciju granti studentiem», ko kopš pagājušā gada īsteno RTU, LU, LJA un VeA sadarbībā ar LiepU, VATP un KBI, lai attīstītu studentu inovatīvo domāšanu, jaunrades prasmes un uzņēmējspējas. Dažādas aktivitātes un programmas visa līmeņa studentiem tiek īstenotas, gan sadarbojoties ar uzņēmumiem, gan augstskolām savstarpēji. "Inovāciju granti studentiem" koordinē IZM, līdzfinansē Eiropas reģionālās attīstības fonds.

fermeture des fablabs

🇫🇷 · Sunlab · Cyril Plop

Les FabLabs de l’association HatLab ( SQYLAB, SUNLAB et IZYLAB ) sont actuellement fermés. Le Conseil d’Administration de l’association travaille actuellement aux conditions de réouverture. Vous serez informés dès que possible des décisions prises par le CA. La lutte contre la pandémie #COVID19 en cours est l’affaire de tous. Soyez prudents, limitez les contacts au strict nécessaire, et à très vite ! — Le CA du Hatlab Les permanences sont suspendues jusqu’à nouvel ordre.

News

Baltijas jūras inkubatori izmēģina jaunus veidus, kā atbalstīt jaundibinātus uzņēmumus

🇱🇻 · Ventspils design studio RADE

Divus gadus 14 inkubatori no 10 valstīm visā reģionā strādā kopā, lai uzlabotu savus pakalpojumus klientiem – mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un jaunizveidotiem uzņēmumiem. Eksperimentējot ar jaunām metodēm, novērtējot savus iekšējos procesus un ieviešot izmaiņas savā pieejā dažādiem procesiem. Rezultāti projekta ietekmes pārskatā, ko veica vadošā uzņēmējdarbības laboratorija Baltijā “Startup Division”, ir pārsvarā pozitīvi: 100% organizāciju ir ieviesušas partneru ieteikumus, un divas trešdaļas organizāciju ir uzsākušas jaunu sadarbību. Papildu inkubācijas pakalpojumus ir ieguvuši gandrīz 300 jaunuzņēmumi un uzņēmēji, pateicoties projektam, kura mērķis ir uzlabot inkubācijas pakalpojumus Baltijas jūras reģionā. Domāšanas maiņa, kas minēta kā galvenais iznākums Viens no galvenajiem citētajiem ieguvumiem bija salīdzinošās pārskatīšanas mehānisms, unikālā organizācijas novērtēšanas un uzlabošanas pieeja, ko ieviesa projekts. Inkubatori darbojās kā konsultanti un sniedza viens otram atgriezenisko saiti. Šī atgriezeniskā saite palīdzēja inkubatoriem labāk pozicionēt un specializēt savus pakalpojumus klientiem, paplašināt ģeogrāfisko izplatību un ieviest izmaiņas personālā. Visas organizācijas ziņoja, ka ir ieviesušas partneru ieteikumus. “Projekts mums ir palīdzējis mainīt domāšanu. Pateicoties pieredzējušiem cilvēkiem, kuri apmeklēja mūsu Tehnoloģisko parku, mēs varējām aplūkot mūsu aktivitātes no cita skatupunkta. Darbnīcu laikā mēs iepazināmies ar jaunām pieejām izaicinājumiem, ar kuriem jāsaskaras jaunuzņēmumiem, mēs uzzinājām par jauniem rīkiem un mūsdienīgu praksi, ko var izmantot, strādājot ar iedzīvotājiem un jaunizveidotiem uzņēmumiem. Mūsu uzdevums ir pielāgot tos mūsu pašu apstākļiem valstī, ņemot vērā valdības ietekmes specifiku, ”saka Svetlana Alizarčika no Baltkrievijas Nacionālās tehniskās universitātes Zinātnes un tehnoloģiju parka. No jaunizveidotā īpašuma līdz izmaiņām personāla vadībā Papildus salīdzinošajiem pārskatiem 14 inkubatori piedalījās arī 5 tematiskos semināros, kuros tika apskatīti galvenie inkubatoru jautājumi: Kā jūs efektīvi papildināt savu dibinātāju zināšanas? Kā jūs mudināt sievietes uzņēmējas iesaistīties aktivitātēs? Kā jūs palīdzat uzņēmumiem ienākt jaunos tirgos? Darbinieki apskatīja tādus instrumentus kā Sprint vai Disk un iemācījās tos ieviest savā darbā. Turklāt viņi analizēja savus iekšējos procesus, lai atrastu veidus, kā optimizēt savu darbu un atbalstu uzņēmumiem. “IRIS projekta lielākā vērtība bija iespēja apmainīties ar praktiskām zināšanām un pieredzi starp institūcijām līdzīgā biznesa jomā. Neviens kurss vai studijas nespēj sniegt tik vērtīgas zināšanas, kas tieši izpaužas organizācijas izmaiņās un attīstībā, ”izstrādāja Magdalēna Vodžoviča, Gdaņskas Uzņēmējdarbības fonda valdes priekšsēdētāja vietniece. Dažas organizācijas ir mainījušas vai mainījušas personāla funkcijas, citas ir pieņēmušas lēmumus par savas inkubācijas telpas izmantošanu un paplašināšanu, paplašinājušas mentoru loku un nodibinājušas jaunas stratēģiskas partnerības. “Mēs koncentrējāmies uz salīdzinošās pārskatīšanas atsauksmēm par mūsu ēku un biroju telpām. Mums tagad ir vairāk startup draudzīga vide ar sadarbības iespējām, semināriem un birojiem, kas tiek iznomāti elastīgos apstākļos. Tas ir ievērojami uzlabojis zinātnes parka pievilcību, ”saka Jörgen Steen, Dalarna Science Park biznesa treneris, projekta vadošais partneris. Bonusa efekts: Vairāk nekā divas trešdaļas uzsāk jaunas partnerības Šie jaunie darbības veidi ir ne tikai kļuvuši par taustāmiem ieguvumiem uzņēmumiem un uzņēmējiem, bet arī pavēruši jaunas iespējas reģionā. Saskaņā ar ziņojuma rezultātiem 57% inkubatoru uzsāka 1 līdz 3 veiksmīgas partnerības un vairāk nekā 14% norādīja, ka viņiem ir izdevies atrast no 4 līdz 6 jauniem partneriem, pateicoties projektam, kura mērķis ir uzlabot inkubācijas pakalpojumus Baltijas jūrā reģionā. Lielākā daļa projekta partneru jau ir uzsākuši sadarbību un partnerību ārpus IRIS. “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks sāka interesēties par vakuuma plazmas apstrādes tehnoloģiju un elektrolītu plazmas apstrādi, kas izstrādāta mūsu zinātnes un tehnoloģiju parkā; vairāki paraugi viņiem tika nodoti demonstrēšanai potenciālajiem klientiem Latvijā, ”atzīmēja Zinātnes un tehnoloģijas parka pārstāve Alizarhika. IRIS projektu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonda programma Interreg. Projekts tika uzsākts 2017. gada oktobrī, un to plānots pabeigt 2021. gada martā. Lai uzzinātu vairāk, lūdzu, apmeklējiet vietni: http://www.startupdivision.eu/iris .